ETV viedoklis: Latvijas izglītības sistēma riskē pazaudēt daudzus izglītojamos

Aprīļa beigās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja grozījumus likumā, kas paredz vairākus risinājumus, kurus īstenot skolās, lai bērni no Ukrainas veiksmīgāk iekļautos Latvijas izglītības sistēmā. Grozījumi rosināti, jo saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā ir 1842 Ukrainas bēgļu bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Domājot par bērnu iekļaušanos izglītības sistēmā, svarīgi neaizmirst arī par Latvijas jauniešiem. Arī Latvijā ir dažādas skolēnu grupas, kas dažādu iemeslu dēļ nevar iekļauties parastajās skolās, tāpēc viņu vienīgā iespēja palikt izglītības sistēmā ir tālmācība. Rodas jautājums – vai ir taisnīgi salīdzināt visu 9. un 12. klašu skolēnu eksāmenu rezultātus, ignorējot virkni apstākļu, ar kuriem saskaras daudzi skolēni?

Iekļaujoša izglītība ir ANO mērķis 

Manuprāt, visus skolēnus nevar likt vienā katlā, norādot, ka, piemēram, jaunieši, kuri mācās tālmācības formā, demonstrē zemāku sniegumu eksāmenos. Cik bērnu būtu zuduši Latvijas izglītības sistēmai, ja nebūtu iespējams mācīties dažādos formātos? Cik bērnu nepabeigtu pat 9. klasi, cik no viņiem neizvēlētos mācības vidusskolā, kas attiecīgi nozīmētu arī ierobežotākas iespējas iegūt augstāko izglītību un veiksmīgi startēt darba tirgū?

ANO Ilgtspējīgas attīstības ceturtais mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas. Lai gan pamatizglītība ir obligāta, vēl 2022. gadā Latvijā bija gandrīz 2% bērnu vecumā līdz 15 gadiem, kuri nebija reģistrēti nevienā izglītības iestādē (IZM dati). Tam ir ļoti dažādi iemesli – bērnu veselības stāvoklis, sociāli nelabvēlīgas vides ietekme u.c. Augstā riska grupā ir arī romu jaunieši. No jauniešiem 15-24 gadu vecumā, kur daļa šajā vecumā vēl mācās pamatskolā, pamatizglītību nav ieguvuši 14,7% bet romu vidū – 47,2%. Latvijā ir arī liels skaits izglītojamo ar speciālām vajadzībām, piemēram, 2022. gadā Latvijā vispārizglītojošajās skolās bija 17,2 tūkstoši šādu skolēnu.


35% skolēnu 15 gadu vecumā ir piedzīvojuši mobingu 

Daudziem no šiem jauniešiem liels izaicinājums ir pati mācīšanās, saistības pret skolu un palikšana izglītības sistēmā, nerunājot par augstu sasniegumu demonstrēšanu. Viens no iemesliem, kas virknei bērnu apgrūtina mācīšanos parastajās skolās, ir mobings. OECD veiktais pētījums atklāj, ka Latvijas jauniešu vidū ir izteikta mobinga problēma. Latvijā 35% skolēnu 15 gadu vecumā ir piedzīvojuši ņirgāšanās situācijas, kas ierindoja Latviju pirmajā vietā starp citām Eiropas valstīm. Ikdienā nereti runāju ar bērniem, kuri tieši mobinga dēļ nevēlas atgriezties tradicionālajās skolās un izvēlas tālmācību. Vai mēs bērniem, kuriem neesam spējuši radīt drošu un atbalstošu mācību vidi, varam pārmest, ka viņi nespēj demonstrēt noteiktus sasniegumus eksāmenos?

Krīzes centru jaunieši “izkrīt” no statistikas 

Domājot par iekļaujošu izglītību, nedrīkstam aizmirst arī par bērniem ar nopietnām veselības problēmām vai jauniešiem, kuri uzturas krīzes centros. Pērn Latvijā reģistrēts 291 bērns, kurš ilgstoši uzturas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, savukārt tie, kuri uzturas krīžu centros, vispār paslīd garām jebkādai statistikai.

Viens no šādiem centriem, kas rūpējas par grūtībās nonākušajiem jauniešiem, ir OPEN Radošais centrs, kura darbības mērķis ir vienkāršs – lai jaunieši nebūtu uz ielas, lai viņi būtu siltumā un drošībā. Sadarbojoties ar šo centru, piedāvājam jauniešiem bezmaksas iespēju mācīties tālmācībā un iegūt izglītību, kas nākotnē samazinātu riskus atgriezties “uz ielas”. Bērniem, kuri ilgstoši bijuši bez pienācīgas vecāku gādības vai bijuši atkarīgi, atgriešanās skolā ir liels solis uz priekšu, taču mēs nevaram prasīt no viņiem tādas pašas sekmes un rezultātus eksāmenos, kā bērniem, kuri dzīvo sociāli labvēlīgos apstākļos, saņemot vecāku gādību un uzmanību.

Turpina mācīties vidusskolā un pat augstskolā 

Iekļaujošā izglītība nenozīmē tikai panākt, lai visi bērni mācās, tas nozīmē arī ņemt vērā apstākļus un izaicinājumus, ar kuriem saskaras ikviens bērns un jaunietis. Ikdienā, strādājot ar dažādiem jauniešiem, kuri viena vai otra iemesla dēļ pārtraukuši mācības parastajās skolās, redzu, ka daudzi no viņiem ir izšķiršanās priekšā – mācīties tālmācībā vai nemācīties vispār. Turklāt ir maldīgi uzskatīt, ka šī mācību forma nav pietiekami efektīva. Mūsu skolas statistika liecina, ka aptuveni 60% pēc pamatskolas absolvēšanas turpina mācīties tālmācībā arī vidusskolas līmenī, 6% dodas uz izglītības iestādēm, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, iegūstot trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, vēl daļa turpina mācīties citās vidusskolās. Visi šie jaunieši paliek izglītības sistēmā, turpina mācīties, kas nozīmē arī lielākas iespējas nākotnē. Arī pēc vidusskolas absolvēšanas vairāk nekā puse turpina studēt augstskolās Latvijā un ārvalstīs, iegūstot augstāko izglītību.

Jāatceras, ka atteikšanās no tradicionālas skolas daudziem jauniešiem nav mirkļa iegriba vai untums, bet dzīves apstākļu radīta nepieciešamība. Nereti šiem jauniešiem palikšana izglītības sistēmā kopumā jau ir liels sasniegums, kas prasa neatlaidīgu darbu. Lai mazinātu riskus un sekmētu viņu iekļaušanos ne tikai izglītības sistēmā, bet nākotnē arī darba tirgū, mums jābūt saprotošiem. Visus bērnus nevar ielikt Exceltabulās, salīdzinot pēc viņu snieguma eksāmenā vai sekmēm.

 

Autore ir Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore, pedagoģe